Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Baltazars fon Bergmanis, Ernsts Johans fon Firkss, Johans Augusts fon Štarks, Johans Georgs Švarcs, Kurzeme, Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa", Nikolajs Novikovs, Vācija, Vidzeme, Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga", 1731. gads, 1741. gads, 1751. gads, 1761. gads, 1763. gads, 1765. gads, 1768. gads, 1769. gads, 1772. gads, 1773. gads, 1776. gads, 1777. gads, 1778. gads, 1779. gads, 1780. gads, 1781. gads, 1782. gads, 1783. gads, 1784. gads, 1790. gads, 1794. gads, 1816. gads, 2000. gads, 2005. gads, 2007. gads.
Baltazars fon Bergmanis
Baltazars fon Bergmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Baltazars fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans fon Firkss
Ernests Johans fon Firkss (von Fircks, 1737-1782) bija Kurzemes muižnieks, Nurmuižas un Oktes muižas īpašnieks no Firksu dzimtas, viens no brīvmūrnieku ordeņa vadītājiem Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Ernsts Johans fon Firkss · Redzēt vairāk »
Johans Augusts fon Štarks
Johans Augusts fon Štarks (Johann August Freiherr von Starck vai Stark; dzimis, miris) bija teologs, filozofs, lingvists.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Johans Augusts fon Štarks · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Švarcs
Johans Georgs Švarcs (vācu: Johann Georg Eugen Schwartz, krievu: Иван Григорьевич Шварц, 1751-1784) bija vācu cilmes krievu izglītības darbinieks un brīvmūrnieks, Maskavas universitātes profesors, rakstnieks, Nikolaja Novikova līdzgaitnieks un domubiedrs.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Johans Georgs Švarcs · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa"
Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa" (vācu: alt-schottische Oberloge „Ernst zum rothen Adler” in Kurland) bija augstāko grādu loža ceturto grādu sasniegušajiem brīvmūrniekiem, kas piederēja pie Jelgavas ložas "Trīs kronēti zobeni" („Trois epées couronnées” jeb „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) vai pie īslaicīgi Striktās observances sistēmā strādājušās Jelgavas ložas "Trīs kronētas sirdis" („Trois Coeurs couronnées”) vai Aizputes ložas "Frīdrihs pie zaļā karoga" („Friedrich zur grünen Fahne”).
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa" · Redzēt vairāk »
Nikolajs Novikovs
Nikolajs Novikovs (—) bija krievu rakstnieks, filantrops un apgaismotājs.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Nikolajs Novikovs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga"
Vidzemes vecskotu virsložas "Zum goldenen Füllhorn" ģerbonis (pašā vidū) (no K.Broces kolekcijas). Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga" bija augstāko grādu loža ceturto grādu sasniegušajiem brīvmūrniekiem, kas piederēja pie Rīgas ložas "Pie zobena" (Zum Schwerdt) un pie 1768.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un Vidzemes vecskotu virsloža "Pie zelta pārpilnības raga" · Redzēt vairāk »
1731. gads
1731.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1731. gads · Redzēt vairāk »
1741. gads
1741.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1741. gads · Redzēt vairāk »
1751. gads
1751.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1751. gads · Redzēt vairāk »
1761. gads
1761.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1761. gads · Redzēt vairāk »
1763. gads
1763.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1763. gads · Redzēt vairāk »
1765. gads
1765.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1765. gads · Redzēt vairāk »
1768. gads
1768.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1768. gads · Redzēt vairāk »
1769. gads
1769.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1769. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1772. gads · Redzēt vairāk »
1773. gads
1773.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1773. gads · Redzēt vairāk »
1776. gads
1776.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1776. gads · Redzēt vairāk »
1777. gads
1777.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1777. gads · Redzēt vairāk »
1778. gads
1778.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1778. gads · Redzēt vairāk »
1779. gads
1779.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1779. gads · Redzēt vairāk »
1780. gads
1780.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1780. gads · Redzēt vairāk »
1781. gads
1781.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1781. gads · Redzēt vairāk »
1782. gads
1782.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1782. gads · Redzēt vairāk »
1783. gads
1783.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1783. gads · Redzēt vairāk »
1784. gads
1784.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1784. gads · Redzēt vairāk »
1790. gads
1790.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1790. gads · Redzēt vairāk »
1794. gads
1794.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1794. gads · Redzēt vairāk »
1816. gads
1816.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 1816. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 2005. gads · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: Livonijas kapituls "Tempļa pils" un 2007. gads · Redzēt vairāk »
